Pilnīgi viss par un ap brīnumainiem zelta kokiem smiltsērkšķiem – korekta izmantošana un vienlaicīgi veselības ietekmēšana.

 

Nosaukuma smiltsērkšķi parastais apzīmējums no sengrieķu valodas – “spīdīgs zirgs”. Senajā Grieķijā pašas smiltsērkšķu lapas izmantoja, kā barību vājiem un sasirgušiem zirgiem. Šajos senajos laikos zirgs nozīmēja un tika novērtēts daudz augstāk nekā sešiimtais Merssedes mūsdienu dzīvē. Tie zirgi, kuri lietoja smiltsērkšķu ogas, stādus vai lapas, ātri atveseļojās, pieņemoties svarā, kā arī viņu spalva palika spīdīga un veselīga.

Smiltsērkšķu augi bija minēti kā Tibetas, gan Mongolijas senajos rakstos, un arī ķīniešu tradicionālajā medicīnā, un visos rakstos ir pieminētas universālās ārstnieciskās īpašības ar ko tad ir un būs apveltīti smiltsērkšķi. Kaut gan iestājoties tumšajiem viduslaikiem, smiltsērkšķi bija aizmirsti un tagad no jauna atdzima lielā interese par doto ogu ārstnieciskām īpašībām.

Botāniskais smiltsērkšķu sastāvs

Pašas smiltsērkšķu ogas tiek iedalītas kā arī multivitamīni. Šeit ogas satur sevī provitamīnus A (līdz 10,9 mg%) un vēl vitamīnus (C, E, K, visus B grupas vitamīnus uc.). Smiltsērkšķis satur pat 3-6% cukuru (glikoze un fruktoze), līdz 2,5% skābes – ābolu un vīnskābi uc., Miecvielas, dzeltenā krāsvielu pigmenta kvercetīnu, eļļu, kuras ogu mīkstajā daļā jau ir 9%, pie tam seklās pat veseli divpadsmit procenti.
Auga lapās un arī mizā tika atrasts 0,4% apmērā alkaloīds hipofēns, askorbīnskābe un līdz 10 atšķirīgiem tanīniem, bet mizā – līdz pat 3% dažāda sastāva taukvielas.
Smiltsērkšķi spēj uzkrāt taukvielu, kura sastāv no triacilglicerīniem kopā ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, pie tam starp pēdējām pārsvaru gūst mononepiesātinātās (palmitooleīnskābes, oleīnskābes) skābes; organiskās skābes, pektīns, miecvielas, flavonoīdi, nikotīna skābe un folija skābe, makro un mikro elementi (Br, Fe, Zinc, Cu, Mn, K, Ca), cukuri un citi augu izcelsmes antibiotiku veidi.
Smiltsērkšķu eļļa no mīkstuma ir spilgti oranžā krāsā, bet no sēklām – dzeltenīgs, pie tam tā sastāvs mazliet atšķiras. Eļļa no ogām satur līdz pat 0,35% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu un riboflavīnu, salīdzinoši milzīgu skaitu (0,165%) tokoferola un būtisku daudzumu F vitamīna, kas tad regulē ādas vielmaiņu.

Smiltsērkšķu ietekme un vēl izmantošana

Tradicionālā ārstēšanā smiltsērkšķi tiek pielietoti zarnas sienu nostiprināšanā, tā kā tie labi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli. Smiltsērkšķi tomēr ir labs dezinfekcijas, kā arī brūču sadzīšanas līdzeklis. Smiltsērkšķim jau ir ideālas reģenerējošas īpašības, tāpēc šo auga bieži izmanto dažāda smaguma apdegumiem, un arī cita veida ādas slimībām (vecuma plankumi, grumbas, rētas).
Smiltsērkšķu sula un vēl nogatavojušās smiltsērkšķu ogas uzlabo vielmaiņu un tiek pielietotas dažādām gremošanas sistēmas patoloģijām, pie tam sulas cena īstenībā nav tika augsta kā varētu šķist. Bez šaubām, ir vēl realizējama arī pati smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos.
Smiltsērkšķi var tikt plaši lietoti ēdiena gatavošanā: var būt pagatavotas sulas, eļļas, želeja, kompoti, marmelāde, ievārījums u.c. Bez tam smiltsērkšķu sula un eļļa kuņģim ir diezgan noderīga lieta. Ilgai izmantošanai tieši smiltsērkšķu ogas vai jau berzē ar cukuru, vai saldē (vitamīni ogās saglabājas līdz pat gadam), šādi smiltsērkšķi ziemai var būt sagatavoti. Šos augļus jau var arī izžāvēt.
Tagad ir neskaitāmi produkti un receptes, kā varētu pielietot smiltsērkšķus mājas apstākļos, piemēram, imunitātei ir smiltsērkšķu eļļa kapsulās, ko izmantot vislabāk pēc konsultācijas ar ārstu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *